Eiropas Savienība cenšas vienoties par ģeneratīvajiem mākslīgā intelekta noteikumiem pirms plānotajiem tiesību aktiem
Īsumā
ES likumdevēji saskaras ar izaicinājumiem, lai panāktu vienprātību par ģeneratīvā mākslīgā intelekta regulēšanu, tādējādi apdraudot savlaicīgu definitīva likumdošana.
Eiropas Savienības likumdevēji saskaras ar izaicinājumiem, lai panāktu vienprātību par "pamatu modeļi”, jeb ģeneratīvais mākslīgais intelekts (AI), apdraudot tādu tiesību aktu ieviešanu, kuru mērķis ir regulēt AI reģionā.
Paredzētās sarunas par galīgo lēmumu, kurā valstīm ir jāpanāk vienošanās, ir paredzētas 6. decembrī. Ja vienošanās netiks panākta šajā datumā, pastāv risks, ka akts tiks atlikts ierobežotā laika dēļ līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. nākamgad.
Ekspertu un likumdevēju viedokļi atšķiras, un daži ierosina daudzpakāpju pieeju fondu modeļu regulēšanai ar vairāk nekā 45 miljoni lietotāju. Tomēr citi apgalvo, ka mazāki modeļi varētu radīt līdzīgus riskus.
Galvenais izaicinājums, lai panāktu vienošanos, nāk no Francijas, Vācijas un Itālijas, kas iestājas par iespēju ļaut ražotājiem ģeneratīvais AI pašregulācijas modeļus, nevis stingrus noteikumus. Neskatoties uz gludām sarunām par dažādiem citiem augsta riska AI regulēšanas aspektiem, domstarpības par pieeju pamatmodeļiem joprojām ir būtisks šķērslis.
Šī gada sākumā Eiropas Parlaments to apstiprināja Eiropas Savienības AI akts pēc divu gadu sarunām. AI noteikumu projekts tagad ir jāpanāk, apspriežoties starp Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvjiem.
Globālās valstis izpēta AI pašregulācijas protokolus
Tomēr ir paustas bažas par iespējamu pašregulāciju, un Eiropas parlamenta deputāti un daudzi AI pētnieki kritizē šo pieeju. Atklātā vēstulē pētnieki brīdināja, ka sagaidāms, ka pašregulācija būtiski atkāpsies no pamatu modeļu drošības nodrošināšanai nepieciešamajiem standartiem.
Francijā bāzētais mākslīgā intelekta uzņēmums Mistral un Vācijas Aleph Alpha ir iebilduši pret daudzpakāpju pieeju fondu modeļu regulēšanai, gūstot atbalstu no attiecīgajām valstīm.
Vairāki sarunās neatrisinātie jautājumi ietver defiAI, pamattiesību ietekmes novērtējums, tiesībaizsardzības izņēmumi un valsts drošības izņēmumi. Likumdevēji arī joprojām ir dalīti par to, kā tiesībaizsardzības iestādes izmanto mākslīgā intelekta sistēmas biometriskai identifikācijai publiski pieejamās vietās, un iepriekšējās sanāksmēs par šiem tematiem netika panākta vienprātība.
Tā kā Eiropas Savienības likumdevēji ģeneratīvā mākslīgā intelekta regulēšanā izmanto dažādas perspektīvas un problēmas, iespējamā tiesību aktu pieņemšanas atlikšana rada bažas. Parlamenta deputātu un mākslīgā intelekta pētnieku paustā nenoteiktība saistībā ar iespējamo pašregulāciju, kā arī daudzi diskusijās neatrisināti jautājumi, atstāj Eiropas Savienības AI likuma likteni nenoteiktu.
Atbildības noraidīšana
Atbilstīgi Uzticības projekta vadlīnijas, lūdzu, ņemiet vērā, ka šajā lapā sniegtā informācija nav paredzēta un to nedrīkst interpretēt kā juridisku, nodokļu, ieguldījumu, finanšu vai jebkāda cita veida padomu. Ir svarīgi ieguldīt tikai to, ko varat atļauties zaudēt, un meklēt neatkarīgu finanšu padomu, ja jums ir šaubas. Lai iegūtu papildinformāciju, iesakām skatīt pakalpojumu sniegšanas noteikumus, kā arī palīdzības un atbalsta lapas, ko nodrošina izdevējs vai reklāmdevējs. MetaversePost ir apņēmies sniegt precīzus, objektīvus pārskatus, taču tirgus apstākļi var tikt mainīti bez iepriekšēja brīdinājuma.
Par Autors
Alisa, veltīta žurnāliste MPost, specializējas kriptovalūtā, nulles zināšanu pierādījumos, investīcijās un plašā jomā Web3. Ar lielu uzmanību jaunām tendencēm un tehnoloģijām, viņa sniedz visaptverošu informāciju, lai informētu un iesaistītu lasītājus nepārtraukti mainīgajā digitālo finanšu vidē.
Vairāk rakstus
Alisa, veltīta žurnāliste MPost, specializējas kriptovalūtā, nulles zināšanu pierādījumos, investīcijās un plašā jomā Web3. Ar lielu uzmanību jaunām tendencēm un tehnoloģijām, viņa sniedz visaptverošu informāciju, lai informētu un iesaistītu lasītājus nepārtraukti mainīgajā digitālo finanšu vidē.
